laimīgu jauno.

Jaunais gads mūs atkal jau gaida,

Kad zvaigznes un sniegi kā dimanti mirdz.

Draugi un ģimene apkārt, lai smaida,

Lai brīnumiem notic Tava mīļotā sirds.

Šai naktī, kad straujāk mums asinis rit,

Sirds satraukta gaida: drīz divpadsmit!

Lai kalpo kā neliela paraugstunda,

Brīdis, kad sitīs šī maģiskā stunda.

Jo viss, kas vecajā gadā ir bijis,

Atmiņās stiklainās pārvērtīsies,

Tikai Tavā ziņā būs jaunajā tikties,

Ar cerībām, sapņiem un brīnumiņiem.

        Par spīti ikdienišķībai, lai uzplaukst brīnumi arī Jūsu dzīvē!

Laimīgu Jauno!

 

Foto: www.pinterest.com/pin/23081016811911017/

kā mīli mani tu.

Kā mīli mani Tu? Jel stāsti, pastāsti! -

Es Tevi tiešām mīlu ļoti, ļoti

Tik nespēju šo mīlu p a s t ā s t ī t:

Man tādi ģēnijiski vārdi vēl nav doti.

Zied sniegota pļava, kad vēji zemi šausta,

Un saule janvārī pret pavasari lec,

To būtība mums paliek neizpausta.

Ar skatienu savu sirdī siltumu dedz.

Un tad, kad sārti mēness stari,

Šai naktij mirdzēšanu dos,

mēs atkal sakausēti spēsim,

Aiz horizonta aizauļot.

Kā mīli mani Tu? Jel stāsti, pastāsti! -

Es Tevi tiešām gaidu ļoti, ļoti,

Gan savu sirdi reiz man atdosi,

Un būs mums ģēnijiski vārdi doti.

Foto: www.pinterest.com/pin/472244710904244386/

Esi visā, ko dari.

Laime - tas ir piepildīts laiks,
Lai raisās darbi, lai raisās smaids.
Esi visā, ko dari, lai zūd ikviens traips,
Mācies dvēseli uzburt, lai solis ir raits.

Katra diena ir citāda, ja izdomas prieks,
Tevi baro ar dīvainu spēku.
Iedvesma, sapņi, acīs iztēles spiets,
Lai to visu piepildīt spētu.

Ja vēlies savas dzīves kalējs būt,
Atver acis vēl plašāk vaļā.
Un nebaidies, ja kautkur pavediens zūd,
Dari vēlreiz, vien šoreiz vēl skaļāk!

lai labi sapņi.

Guli, un lai labi sapņi Tev,
Kaislība tik dziļi zemē rūgst
Vismaz sapņus neviens neatņem
Netirgo uz drūmās ielas stūra.
Sapnis arī mūsu satikšanās,
Tā ir spēle, kurā nepiekrāpj.
Un mēs izdomājam jaunus apstākļus,
Ar ko satikšanos atrunāt,
Baltā mežā šonakt stindzinoši,
Baltā mežā šonakt neizkūst, -
Kurš no ledus darināja rozi,
Kurš no sniega darināja mūri...
Guli, un lai labi sapņi Tev.

Man nav vienalga.

Man nav vienalga, kāds Tu esi,
Ko katrreiz domā - smej vai raudi
Un kādu sāpi krūtīs nesi,
Cik esi labestīgs, cik skaudīgs?

Jo viss, ko izjūti, ko dari,
Ir daļa no manas pasaules.
Ir mani veidot - tavā varā,
Ko pacietīgi jūtu es.

Tik neuzkrītoši un smalki
Kā mākslas darbu mākslinieks,
Kur vajadzīgs gan prāts, gan alkas,
Gan sūrais radītāja prieks.

pie tevis.

Pie Tevis manām domām jānoturas

Kad apkārt maldu zvaigznes blāv, -

Un kāds ar nonēsātām puķēm

Ik vakarus aiz durvīm stāv.

Kāds skatījās man toreiz cauri,

Bet neredzēja it neko,

Visapkārt bij` tukši maldi,

Kuriem pat negribot jāseko.

Vai to, kas būs, vai to, kas nāks, 

Tu dažbrīd nesajūti?

Ka gandrīz viss ir citādāks,

Mirkli pēc mirkļa, vai jūti?

Kā varu es nebūt, kas esmu?

Kas neesmu, - kā varu būt?

Dažs jūnija jasmīnu dvesmu,

Pat decembra puteņos jūt...

Pamosties naktī.

Pamosties naktī, mosties un sajust - nāk.

Vēl neaptverot, vēl neapzinoties, bet sajust - nāk.

Ausij nedzirdama, acij neredzama,

Prātam nepieņemama

Sāpe nāk.

Nomierini.

Pāries, pārsāpēs, aizmirsīsies.

Nomierini.

Mazos burvju vārdus no bērnības mini.

Pāries, pārsāpēs, aizmirsīsies.

Noticēsi brīnumam, pazudīs uz visiem laikiem,

Šī kaitinoši paredzamā sāpe.

Tikai nebīsties, nepadodies,

Neaizslēdz savu sirdi pavisam,

jo caur aizslēgtām durvīm tā neaizies.

Pamosties naktī, mosties un sajust - nāk.

Vēl neaptverot, vēl neapzinoties, bet sajust - nāk.

Ausij nedzirdama, acij neredzama,

Prātam nepieņemama

Mīlestība nāk.

Atzīsties!

Lūdzu, apstājies!
Lai mūsu skatieni satiekās.
Klusējot, pieskaries,
Un neko neprasot - atzīsties!

Rokas ceļas glāstīt,
bet tomēr nedroši lejup krīt,
Sevi attaisnojot: Rīt.
Vai pirmo soli spert man,
Vai kādu brīdi nogaidīt?
Nē, labāk rīt.

Lūdzu, apstājies!
Lai mūsu skatieni satiekās.
Klusējot, pieskaries,
Un neko neprasot - atzīsties!