Šai trakā pasaulē.

Šai trakā pasaulē, pa zemi mēs ejam, 

Diena uzausīs, sabruks šī nakts.

Jau atkal par dzīvi mēs saldi smejam, 

Tās atmiņas dosimies saulrietā rakt. 

Vai iespējams izraut ir sirdi no krūtīm, 

Tās vietā milzu akmeni likt?

Nē, nav, un tāpēc es allaž jūtu, 

Brīva no Tevis vairs nespēšu tikt. 

Prāts izspēlē lomu spēles atkārtoti, 

Kā tevi, mīlestība, apvārdot?

Glāzē kūst ledus tik samāksloti.

                               Tevis trūkst.

                                   Pietrūkst.

Esi mana dziesma, mans kliedziens tāls, 

Esi manas rētas dziedējošs sāls, 

Esi mana skatuve, esi mans tēls, 

Esi mana liesma un pieskāriens vēls.

Šai trakā pasaulē, pa zemi šo ejam, 

Viens otram garām, vai tāds ir šis stāsts?

Aizveries! Atceries kā kaislīgām dejām,
Nodevās Tavs neizlēmīgais prāts.

Vai iespējams izraut ir vārdus no lūpām,
Un tajās skaistākās atmiņas likt?

Nē, nav, un tāpēc es sekošu jūtām,
Lai atpakaļ nākotnē varam mēs tikt!

Prāts izspēlē lomu spēles atkārtoti, 

Kā tevi, mīlestība, apvārdot?

Glāzē kūst ledus tik samāksloti.
(...)