sestdiena, 2017. gada 30. septembris

Viņā ir viss.

Ko mīlestība gan saka par mani?
Vai tai maz vispār ir ko teikt?
Visus šos gadus tā saudzēja mani,
Neļaujot atpakaļ pagātnē steigt.

Nav tā, ka es justos pilnīgi viena,
Man ir ģimene, draugi un vārds,
Bet tomēr, kaut kā šai pasaulē pietrūkst,
Vai tas esi Tu, vai tas ir Tavs vārds?

Viņā ir siltums, skumjas tas padzen,
Piepilda dvēseli, apskauj un mirdz.
Viņā ir viss, ko es vēlējos vakar,
Viņā ir viss, ko es vēlēšos rīt.

Vēl viena pelēka diena aust cēli,
Pasaulei šķiet citu krāsu vairs nav,
Līdz pārmaiņu ēnā piezogas lēni,
Mīlestība, manā priekšā kas stāv.

Vien sekundes simtdaļa... ieraugot tevi.
Ap sirdi sāk drūzmēties taureņu bars.
Starp skumjām un sapņiem tie sapinas liegi,
Gaidot, kad pieskāriens Tavs mani skars.

Viņā ir siltums, skumjas tas padzen,
Piepilda dvēseli, apskauj un mirdz.
Viņā ir viss, ko es vēlējos vakar,
Viņā ir viss, ko es vēlēšos rīt.


svētdiena, 2017. gada 8. janvāris

Paliec tepat.


Kad laiks nepielūdzami pagatnē rauj,
Šķiet, nākotnes sapņus un cerības grauj.
Tas noglāsta, apskauj, un neļauj man iet, 
Liek nākotnes pasakā mezgliņu siet. 

Laužos uz priekšu caur aizmirstu naidu,
Sastingstu, ieraugot to pašu smaidu. 
Te nu, viņš ir, - sen jau aizmirstais draugs,
Tāds pats, kādu atceros, - spēcīgs un stalts.

Es dzirdu kā uzvirmo dzirksteļu lietus, 
Apklusti, ieklausies, paliec tepat. 
Es atceros kopīgos saules rietus, 
Aizmirsti, neklausies, paliec tepat. 

Līdz šim man ir bijis vien svarīgs mans "es",
Kā melnbaltie taustiņi un klavieres.
Gribu atkal ar Tevi runāt, mans draugs.
Līdz Tava balss, mani līdzi sev sauks.

Es neprasu daudz, mazu mirklīti prieka, 
Siltuma, rūpju un kopīga miega. 
Zilas debesu jūras un daļiņu zvaigznes, 
Pāri rīta rasai, lai skumjas prom aiznes. 

Es dzirdu kā uzvirmo dzirksteļu lietus, 
Apklusti, ieklausies, paliec tepat. 
Es atceros kopīgos saules rietus, 
Aizmirsti, neklausies, paliec tepat. 

Varbūt kādu dien' nodzisīs prieks par šo brīdi, 
Varbūt izsāpēs klusums kā aizmirstie strīdi, 
Tomēr, trešdaļa manis, vēl ilgosies, gaidīs, 
Alkstot pieskārienus, manas lūpas Tev smaidīs.