sestdiena, 2017. gada 30. septembris

Viņā ir viss.

Ko mīlestība gan saka par mani?
Vai tai maz vispār ir ko teikt?
Visus šos gadus tā saudzēja mani,
Neļaujot atpakaļ pagātnē steigt.

Nav tā, ka es justos pilnīgi viena,
Man ir ģimene, draugi un vārds,
Bet tomēr, kaut kā šai pasaulē pietrūkst,
Vai tas esi Tu, vai tas ir Tavs vārds?

Viņā ir siltums, skumjas tas padzen,
Piepilda dvēseli, apskauj un mirdz.
Viņā ir viss, ko es vēlējos vakar,
Viņā ir viss, ko es vēlēšos rīt.

Vēl viena pelēka diena aust cēli,
Pasaulei šķiet citu krāsu vairs nav,
Līdz pārmaiņu ēnā piezogas lēni,
Mīlestība, manā priekšā kas stāv.

Vien sekundes simtdaļa... ieraugot tevi.
Ap sirdi sāk drūzmēties taureņu bars.
Starp skumjām un sapņiem tie sapinas liegi,
Gaidot, kad pieskāriens Tavs mani skars.

Viņā ir siltums, skumjas tas padzen,
Piepilda dvēseli, apskauj un mirdz.
Viņā ir viss, ko es vēlējos vakar,
Viņā ir viss, ko es vēlēšos rīt.