Tikšanās.

Vasara, pilsēta, vakars jau vēls,

Ejot pa ielu, man priekšā vīd tēls.

Nezināms, vilinošs, spēcīgs un stalts.

Klusībā saprotu - liktenī kalts.

Pirmie vārdi pār lūpām, kas krīt,

Aizslīd līdz vietai, kur cerība mīt.

Vāja un trausla, tā gaidīja dienu, 

Kas mainītu pasaules uztveres sienu.

Viņa smaržas uzvirmo gaisā uz brīdi,
Reibinot mani, it kā par spīti,
Saprāta balss cenšas noturēt grožos,
Tik viegli, es nokļūstu skāvienos drošos.

Viņš stāsta par sevi, par mūziku, dzeju,
Ar apbrīnu vēroju izcilo seju.
Tik viena doma prātā man skan,
Šim stāstam ir jābūt laimīgam.

Dziļais acu skatiens piepilda sirdi, 

Mana dvēsele kliedz: "Vai Tu mani dzirdi?"

Apvaldīts pieskāriens saplūst ar mirkli,

Un pēkšņi laiks apstājas vien uz acumirkli.

Sajūtas, ko neaprakstīsi vārdos,

Mirkļi, par kuriem nevajag prātot.

Patīkams satraukums piepilda sirdi,

Viņa dvēsele čukst: "Vai tu mani dzirdi?"

Foto: www.pinterest.com/pin/342414377900760807/

Izdzīvo ik dien`.

Pamosties vēl sapņojot, 

Iet gulēt, to nesakot.

Visu dienu pa mākoņiem,

Kas līdzīgi seriāliem.

Svešiniekiem var lielīties, 

Draugiem – atzīties.

Bērniem maigi piekļauties, 

Bet vecākiem pakļauties. 

Mūsu pasaule – atklājums, 

Tavos smieklos skan dzīvīgums,

Vēl viens solis... un varam kļūt par Tiem, 

Par tiem, kuri izdzīvo ik dienu.

Vasara ir mūsu laiks, 

Varavīksnes un lietus svaigs, 

Draugi, alus un saulains rīts, 

Lai nepaliek nebaudīts.

Pamodini to pasauli, 

Kuru ziemas miegā atlaidi, 

Atver acis un ieelpo, 

Šo brīvību burvīgo.

Mūsu pasaule – atklājums, 

Jaunas emocijas, pārsteigums, 

Vēl viens solis... un varam kļūt par Tiem,

Par tiem, kuri izdzīvo ik dienu. 

Katram no Jums ir sava taktika, 

Ziema tālākos plauktos atlikta.

Bet katrai ziemai ir sava vasara,-

Dzīvojiet pasakā!