piektdiena, 2014. gada 14. marts

Būšu pati par sevi. Daiļa.

Uz vienu vakaru mulsinošu, 
Nolikt pie malas tās trauslās rotas, 
Jo bez rotām sevi parādīt - 
To mēs visgrūtāk protam. 

Tas opāla mirdzums no gredzena nāk, 
Un tas ir tik maģiski saucošs, 
Ka atmiņas skaistas pār mani līt sāk, 
Izvēle mana - kā vilkacis kaucošs.

Nemeklē, lūdzu, atskaņās mani, 
Tuvumam atskaņu nebūs un nav.
Manam gribošam "Nē", savu vārdu saki, 
Savās drošības jostās vien mani kal. 

Ko, mīļais, tev tāda kautrība dos, 
Ja es vienmēr staigāšu kaila.
Manas rotas reiz ripos atvaros,
Būšu pati par sevi. Daiļa. 

Kamēr vēl šajā pasaulē, 
Ne visiem ir stipras rokas, 
Ar trauslajām rotām es rotāšos, 
Jo to mēs vislabāk protam. 

4 komentāri:

  1. Prieks, ka tomēr vēl atrodi kādu mazu mirkli, lai darītu, to, kas Tev tiešam tuvs un patīkams. un protams labi padodas. Daiļa dzeja no daiļas sievietes.

    AtbildētDzēst
  2. prieks tevi atkal redzēt uz mūsu strīpas. :]

    AtbildētDzēst