Cilvēciņ mazais, gribu teikt tikai vienu,
Aizmirsti lepnumu, atgūsti cieņu.
Ja vien draugi pa pasauli mētātos,
Ak vai, kā mēs cienītu savējos.
Kad Tu sēdi un skaties tālumā,
Piever acis un atgriezies bērnībā.
Laikā, kad netrūka patiesu smieklu,
Kad pateikt:"Piedod!", bija vieglāk par vieglu.
Un Tu sēdi un domā: "Kas mainījies?"
Vārdus vieglāk norīt kā pateikties.
Ja Tu jūti kā lepnums pa vēnām sāk skriet,
Atvadies! Lai ļauj uz priekšu iet.
Ikviens no mums dzīvē ir pieļāvis kļūdas,
Vien jautājums paliek: "Vai mācības gūtas?"
Ja pārpratumi rodas, tad risini tos,
Nevis pazaudē draugus, jau tā, vienīgos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru