Nāk logā tavā.

Nāk logā Tavā gaisma kā medus,

Vien ārā spīguļo saltais ledus.

Šķiet pasaulē nav ne briesmu, ne bēdu,

Kaut biežāk blakus Tev atrasties spētu.

Lai kur es ietu gar debesu jumu,

Tu šajā vietā dod patvērumu.

Starp akmens šķembām uz kraujas malas,

Ar Tevi, kaut vai, uz vientuļas salas.

Ļauj man gar peļķēm, smaidot iet garām,

Tevi vērot, ikdienas lietas darām.

Sniegbaltu nakti zīmēt es vēlos,

Jo Tu esi tas, no kā iedvesmu smēlos.

Nāk logā Tavā gaisma kā medus,

Vien ārā jau cīruļo pavasaris.

Šķiet pasaulē nav ne briesmu, ne bēdu, 

Ar Tevi būt kopā, es mūžīgi spētu.

Foto: www.pinterest.com/pin/11329436543099769/