Patiesības stāsti.

Patiesības stāsti vienmēr īsi ir, 

Varbūt tikai vārdi mūs no laimes šķir? 

Es ieskatos Tev acīs, redzu bailes pagultē

Ietītas tās melos, un manā dvēselē. 

Patiesības stāstiem acīs nogurums, 

Bezgalīgi daudz tas atņem mums.

Tavi vārdi skan tik auksti: "Ej prom! Mani nemeklē!"

Zini, patiesības stāsti - tā ir mana pasaule!

Laiks mūs saņem gūstā,

Ietin melnā pavadā.

Mēs tam līdzi plūstam,

Līdz apkārt nav it nekā.

Šajā melu biezoknī, lūdzu, neapmaldies!

Klusi manai balsij atsaucies.

Es atklāšu Tev savu, balto sapņu valstību.

Roku rokā spēsim, uzveikt spītību.

Patiesības stāstos sevi atrast spēt,

Melno juku laiku uzvarēt.

Cīnoties par sevi, savu vietu pasaulē,

Neaizmirst par laimi, par to, - kur tā jāmeklē. 

Laiks mūs saņem gūstā,

Un līdz laimei nogādā.

Pat brīdī grūtā, 

Mēs paliksim divatā.