Es sapņoju naktī, kā apskauj Tu mani,
Es redzu kā citādas lietas tu dari.
Man apkārt ir tumsa, bet jūtu es Tevi,
Un, gredzenu pirkstā, ko vakar man devi.
Lūpas un trīsas, skūpsti un vaidi,
Gluži kā pasakā, raudi vai smaidi,
Bet pienāks tas brīdis, kad viss paliks kluss...
Kuššš!
Es sapņoju naktī, kā mēs kopā abi,
Pa Vērmanes dārzu ejam blakus, mums labi.
Mūsu rokas ir savītas, gredzeni mijas,
Jau desmitus gadus kā kamoli dzijas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru