Kā mierinot, kā apliecinot,
Kāds Tev uz pleca roku liek, -
Un tajā brīdī apklust vēji,
Siltas zvaigznes sirdī snieg.
Kad mīļums, tā kā blīva straume,
Izplūst vēnās klusējot.
Pat tad, ja kādam klibos gaume,
Tu zināsi kā iedvesmot.
Viens glāsts, kas Tevi nejaušs skāra,
Domās vienmēr pavadīs,
Tik nesūdzies, ka Tev nav pāra,
Ja pie manis esi pieradis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru