Redzot brīnumu pilnas acis,
Pārvarēt vājuma brīsniņu,
Lai neizceļas jauns tracis.
Šajās maģiskajās acīs veroties,
Piedzīvot vēl vienu kopīgu dienu,
Ar savu sāpi vienoties,
Lai tā neatstāj mani vienu.
Bet jautājums paliek aktuāls,
Ko gan šīs acis vēlas?
Vai meklē tās laimi mākoņos,
Vai vēlas būt puspavērtas?
Tās aplaudē zvaigžņu mūzikai,
Un, iespējams, laternām spožām,
Nopēta mani uz atvadām,
Un iekrāso krāsām košām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru