tā raud un smejas, tā augšāmceļas...
mana sirds ietīta zīdainās sāpēs,-
cer...
ja tā uguns iedvestu saprāta dzirksti,
nevis pārvērstu cerības pelnos,
bet nevar jau zināt, kā būtu, ja būtu,
manai sirdij vēl vienas mājas.
muļķa liktenis, izspēlējis kārtējo joku,
gaida - kas notiks tālāk?
laimīgs lietus nolīst, kristāla liesmas nodzēš,
un viss...
mana sirds kvēlojošā kristāla glāzē,
tā raud un smejas, tā augšāmceļas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru